Jo tuvāk nāk 40 gadi, jo vairāk pazīstamu cilvēku šķiras. Daži neaiziet pie jaunām, bet lielākā daļa vienkārši aiziet. Jo vairāk nespēj.
Jo dzīve ar mūsdienu emancipētu sievieti neattaisno psihiskos pieauguša un sen ne hiperseksuāla vīrieša zaudējumus.
Pārējie pacieš. Atbildības un žēluma dēļ: un, kas būs ar bērniem, un ko teiks radinieki, un kā es dzīvošu, ja tagad atdošu vai sadalīšu “kopīgā laulībā iegādāto” dzīvokli, vasarnīcu, mašīnu?
Pa īstam laimīgi ir daži, un tad to arī neizpratīsi – vai viņi ir laimīgi, vai vienkārši ir labi iemācījušies sevi mānīt.
Atgādināšu, ka uzreiz pēc 23. februāra es uzrakstīju nejaukas lietas par mums, vīriešiem. Un apsolīju, ka, tikko paies 8. marts, es uzrakstīšu nejaukas lietas par sievietēm. Bet es apmānīju. Es nerakstīšu nejaukas lietas par sievietēm. Es vienkārši uzrakstīšu par vīriešu laimi. Esat par tādu dzirdējuši? Es arī neesmu dzirdējis.
Šķir lapu uz priekšu un lasi turpinājumu: